Veselības ministrija brīdina, ka šajā ziemas sezonā var izplatīties jauna Covid-19 vīrusa forma un radīt nopietnas problēmas. Viņu ziņojumā teikts, ka vīruss joprojām attīstās un var kļūt vēl bīstamāks.
Savukārt Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs kopumā vidējie rādītāji liecināja, ka septembra laikā saslimstība ar Covid-19 ir pieaugusi.
Septiņu dienu kumulatīvais indekss Latvijā 40.nedēļā, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, pieauga par 368,3%. Visaugstākais septiņu dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju vērojams Latgales reģionā, kam seko Vidzemes un Rīgas reģions. Vienlaikus Latvijā kopš 2022.gada 37.nedēļas tika novērots Covid-19 pieaugums, kas liecina par iespējamu pandēmiju. Pēdējā gada laikā katru nedēļu slimojošo skolēnu skaits pieaudzis par 37 cilvēkiem. Šis pieaugums ir visizteiktākais 10 līdz 19 gadus vecu jauniešu vidū, kam seko mazi bērni vecumā no deviņiem gadiem. Iespējams, tas ir saistīts ar mācību gada sākumu 2022./2023. No otras puses, saslimstības pieaugumu citās vecuma grupās var uzskatīt par dzīvības spēka uzplaukuma pazīmi.
Četrdesmit pirmajā nedēļā lielākais pacientu skaits bija pieaugušie vecuma grupās no piecdesmit līdz sešdesmit deviņiem un sešdesmit līdz septiņdesmit deviņiem gadiem. Saskaņā ar Veselības ministrijas datiem pēdējos mēnešos stabili pieaudzis ar SARS-CoV-2 vīrusu inficēto pacientu skaits stacionārā, līdz šā gada oktobra sākumam sasniedzot vairāk nekā 400 pacientu dienā. Līdz septembra beigām vakcinācijas aptvere bija sasniegusi 69,1 procentu no kopējā iedzīvotāju skaita, kas ir ļoti tuvu vēlamajam valsts vakcinācijas pārklājuma rādītājam – 70 procentiem. To norādīja Veselības ministrija. 71,9% bija saņēmuši vienu vakcīnas devu, bet 28,7% iedzīvotāju bija saņēmuši papildu vakcināciju. 10. oktobra dati atklāja, ka 45.4% iedzīvotāju vecuma grupā, kas vecāki par 65 gadiem, bija saņēmuši papildu vakcīnu. Senioru vidū vakcinācijas aptvere 2022. gada septembra beigās sasniedza iespaidīgu 81,1%.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati liecina, ka pēdējā pusgada laikā vismaz vienu vakcinācijas devu saņēmuši 2,36% iedzīvotāju, neskaitot pirmo . Var prognozēt, ka esošie cirkulējošie SARS-CoV-2 vīrusa celmi radīs tikai sezonālai epidēmijai raksturīgu situāciju un līdz ar to neprasīs nopietnus sabiedrības veselības drošības pasākumus. Vienlaikus, apzinoties iespējamos SARS-CoV-2 vīrusa plašākas izplatīšanās riskus un vīrusa maiņas tendences, Veselības ministrija neizslēdz jauna vīrusa izplatību, kas varētu radīt nopietnus draudus sabiedrības veselību gaidāmajā rudens/ziemas sezonā.
Turklāt Veselības ministrija aicina paturēt prātā, ka Latvijā joprojām izplatās arī citi elpceļu vīrusi, tostarp sezonālā gripa. Pašlaik notiek elpceļu vīrusu monitorings. Iekšlietu ministrija paziņojusi, ka, ņemot vērā iespējamo gripas izplatību 2022./23.gada ziemas sezonā, nepieciešams veicināt gripas vakcinācijas pārklājumu augsta riska grupām un iedzīvotājiem kopumā, lai novērstu gripas epidēmija nekļūt par Covid-19 pandēmijas problēmu. Sākot ar šo gadu, ir maz obligāto nosacījumu darba, pakalpojumu un pasākumu organizēšanai, izņemot riskantās vidēs. Šobrīd ārstniecības iestādēs saglabājas prasība lietot sejas maskas paaugstināta riska zonās. Iekšlietu ministrija ir noteikusi, ka esošā situācija nerada draudus sabiedrības veselībai un papildu drošības pasākumi šobrīd nav nepieciešami. Tāpēc būtiski ir turpināt Covid-19 pandēmijas laikā iesāktos pasākumus.
Tostarp pastāvīgs Covid-19 situācijas un elpceļu vīrusu monitorings, kā arī gatavošanās papildu pasākumu veikšanai, pamatojoties uz prognozēm, epidemioloģisko prasību ievērošana, Covid-19 testēšana, pozitīvo testa paraugu secība un notekūdeņu monitorings. Turklāt senioru, klientu un ilgstošas sociālās aprūpes centru darbinieku un citu augsta riska grupu darbinieku vakcinācija pret Covid-19 jāturpina no septembra, kad būs pieejamas pielāgotas vakcīnas aizsardzībai pret Covid-19 omikroniem. Īpaša uzmanība jāpievērš to cilvēku aizsardzībai, kuri vēl nav vakcinēti vai nav saņēmuši pirmo revakcinācijas devu. Tāpat Iekšlietu ministrijas vērtējumā būtu jāveic sabiedrības informēšanas pasākumi, kas aicina vakcinēties visu sabiedrību, lai šajā rudens un ziemas sezonā pasargātos no smagas slimības gaitas. Lai samazinātu rudens izplatību, deviņpadsmit ir jāskatās.
Ministrijā skaidroja, ka, pamatojoties uz Eiropas Slimību profilakses centra prognozēm, ir trīs iespējamie Covid-19 vīrusa izplatīšanās ceļi, sākot ar sezonālu infekciju. Tomēr visticamākais scenārijs ir tāds, ka vīruss izplatās lēni un bez nopietnām sekām atbilstoši omikrona tipam. Otrs visticamākais scenārijs ir tāds, ka vīruss ātri izplatījās un kļuva nekontrolējams atbilstoši delta tipam.
Aizsardzības pasākumi paredzēti katram scenārijam – veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, pārbaudes, vakcinācija, kontaktpersonu apzināšana, mājas karantīnas nepieciešamība. Piemēram, pēc vieglākā scenārija būtiski netiks traucēti veselības aprūpes pakalpojumi, un slimos pacientus ārstēs un uzraudzīs viņu ģimenes ārsti. Skrīninga pārbaudes tiks veiktas grupās ar augstu slimības izplatības risku un citur. Vakcinācijas īstenošanai ir radīti dažādi scenāriji, sākot ar tikai augsta riska grupu vakcinēšanu un beidzot ar plašas sabiedrības vakcināciju kontakta ar jauniem vīrusa gadījumiem gadījumā.
Ar spēkiem, kas iebilst pret imunitāti, nepietiks, lai to pārvarētu. Vienkāršākā scenārija gadījumā vakcinācija tiks veikta ģimenes ārstu praksēs un ārstniecības iestāžu vakcinācijas kabinetos, nedēļā sasniedzot 65 000 cilvēku. No vienas puses, plaši izplatīta slimības uzliesmojuma dēļ varētu būt nepieciešams vakcinēt līdz 100 000 cilvēku nedēļā. Vakcinācija tiktu veikta visās ārstniecības iestādēs, atvērti vakcinācijas centri.